Energopārvaldība. Datu normalizācija

Pieņemsim, Jums ir viena vienība, kura apkurei patērē enerģiju un tam Jums ir iespēja katru dienu veikt uzskaiti/mērījumus.

Datus Jūs piefiksējat Excle tabulā, rakstot datumu un diennaktī patērēto kopējo kWh. Izveidosim vienkāršu tabulu šim nolūkam:

dienakWh
1.50
2.60
3.45
4.70
5.100

Jautājums: ko ar šiem datiem var darīt un ka tos var interpretēt.

Atbilde: gandrīz neko. Vidējais lielums, paliks vidējais, jo atspoguļo nevienu no ietekmējošiem faktoriem. Bet TIE noteikti ir, jo: a) dati ir dažādi un b) dati ir par apkuri, kura parasti prasa sasniegt optimālo rezultātu nevis kādu citu, mainīgo.

Te ir dati un vidējais

Vidējais lielums noteikti nav bāzes līnijas lielums šajā gadījumā. Šādiem datiem ir nepieciešams vismaz kāds papildus datu masīvs, kā arī – korelācijas esamības pārbaude.

dienakWh °C
1.50-1
2.60-3
3.450
4.70-5
5.100-10

Ideāli ar punktiem uzzīmēt šādu grafiku, un jo vairāk dati ir jo labāk.

Nākamais solis Excel izmantot iespēju un pielikt trend līniju (Add Trendline). Ir vairākas iespējas – labāk sākt ar lineāro metodi.

Papildinot grafiku ar vienādojumu (opcijaExcelī) y= un koeficientu R² var uzbūvēt savu pirmo visprimitīvāko bāzes līniju un būt pārliecinātam, ka pie koeficienta >0.8 rezultāts būs adekvāts (protams tas nav oficiālais termins ko lietot 🙂

y = -5.4936x + 44.124

Šī ir formulā, pēc kuras zinot temperatūru vai prognozēt enerģijas patēriņu. Pārbaudīsim: 6.-11. dienas kWh patēriņš ir aprēķināts caur formulu, pie zināmiem grādiem (grādi ir vīdēji par dienu, var izmantot, piemēram, meteo.lv). Ta mēs iegūstam bāzes līniju, kura ir normalizēta pret grādiem (melnā krāsa)

Melnā krasa ir normalizētā bāzes līnija

Un tagad ievadot reālos datus, kuri sakrīt ar bāzes datiem (1. līdz 5. dienai) un ir faktiski aiz bāzes perioda, var redzēt situāciju, ka, piemēram, tiek patērēta enerģija vairāk nekā to paredz bāzes līnija.

Vai otrādāk, ir sasniegts ietaupījums, jo ir ieviests kaut-kāds pasākums, kuram Jūs varētu redzēt (UN ARĪ APRĒĶINĀT) tagad reālo ietaupījumu pēc normalizētiem datiem.

Šis ir tikai primitīvs piemērs, un subjektīvs skats uz ISO 50001 prasību. Lūdzu rakstiet komentārus vai iebildāt, lai top pareizā energoefektīvā domāšana!