Bc.iur. -> Konstitucionālās tiesības
Konstitūcija (latīņu: constituere — "iedibināt", "izveidot") ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus

1. Latvijas konstitucionālās tiesības

konstitūcija
Konstitūcija

2. Satversmes jēdziens un izpratne

3. Valsts teritorija un pilsoņu kopuma tiesības

4. Konstitucionālisma pamatprincipi

5. CPT Satversmē

6. CPT ierobežošanas noteikumi

7. Personu statuss Latvijā

8. Saeima

9. Saeimas deputāti

10. Valsts prezidents

11. Ministru kabinets

12. Tiesas

tiesu sitēma
tiesneši
tiesu vara

13. Valsts kontrole

Additional

Konstitucionāla ranga akti

1) 1918. gada 18. novembra proklamēšanas akts;
2) 1920. gada 27. maija Deklarācija par Latvijas valsti;
3) 1922. gada 15. februāra Latvijas Republikas Satversme;
4) 1990. gada 4. maija deklarācija "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu";
5) 1991. gada 21. augusta konstitucionālais likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu";
6) Satversmes 68. panta otrās daļas kārtībā pieņemtie likumi.

Konstitucionālisma principi

1. Suvernitāte;
2. Tautvaldība;
3. Valsts varas dalīšana;
4. Tiesiska valsts;
5. Demokrātiska valsts.

Atlaišana vs. atsaukšana

48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu.
14. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

MK funkcijas

1. Legislatīvā - likumprojekti;
2. Kreatīvā - apstiprinājumi amatos;
3. Administratīvā-saimnieciskā - budžets;
4. Administrātīvipolicejiskā - izņēmuma stāvoklis;
5. Fefensiva, federatīva, administratīvi-kulturālā - ministriju funkcijas;
6. Regulatīva - saskaņošana administratīvajā darbībā;

Būtiskuma teorija

"būtiskuma teorija" ir Satversmes 1.pantā ietvertā parlamenta virsvadības principa izpausme. Tā paredz, ka svarīgākie valsts un sabiedrības dzīves jautājumi, ievērojot Satversmē noteikto kārtību, jāizlemj pašam likumdevējam.
būtiskuma teorija ir attiecināma ne tikai uz vispārēju normatīvu aktu izdošanu, bet uz jebkuru svarīgu jautājumu
„Būtiskuma teorijas” problēma ir tās visai zemā noteiktības un paredzamības pakāpe.
Bieži vien to viennozīmīgi konstatēt var tikai post factum
Slieksnim, līdz ar kuru iedarbojas „būtiskuma teorija”, ir jābūt pietiekoši augstam, lai neradītu pastāvīgas šaubas par valdības kompetenci
lēmums saskaņā ar „būtiskuma teoriju” tomēr būtu jāpieņem parlamentam pašam, pilnvarotu valdību jau pre factum.