Mēs daudz runājam par to, kā mākslīgais intelekts maina darbu, medijus un radošās jomas. Taču, iespējams, mēs nepietiekami apzināmies tā tiešo ietekmi uz demokrātiju.
Pēc Cambridge Analytica skandāla kļuva skaidrs, ka tieši apolitiskā un svārstīgā sabiedrības daļa var kļūt par galveno mērķi vēlēšanu ietekmēšanā. Toreiz to darīja ar datiem, reklāmām un psiholoģisku profiliēšanu. Šodien šo lomu var pārņemt mākslīgais intelekts.
Paradoksāli, bet AI var gan stiprināt demokrātiju, palīdzot cilvēkiem analizēt politiskās programmas, gan arī graut to, ja tas kļūst par manipulācijas instrumentu.
Cilvēks var vienkārši pajautāt: “Par ko man balsot?”
Un, ja modelis jau iepriekš ir “pielāgots” noteiktam skatījumam, tad atbilde vairs nebūs objektīva, bet gan kāda cita konstruēta versija par realitāti.
Tādā brīdī mākslīgais intelekts vairs nav sabiedrības spogulis — tas kļūst par tās veidotāju.
Un tad rodas jautājums: kāda demokrātija mūs sagaida nākotnē — tā, ko veido cilvēki, vai tā, ko vada algoritmi?
Kad mākslīgais intelekts sāk ietekmēt demokrātiju
