Vai zināji, ka Rīgas Centrāltirgus paviljonu metāla konstrukcijas nav būvētas Rīgā? Tās atvestas no Vaiņodes – vietas, kur Pirmā pasaules kara laikā atradās vācu dirižabļu angāri.
1920. gados Rīgas pašvaldība pieņēma drosmīgu, bet praktisku lēmumu: izmantot jau esošas tērauda konstrukcijas, nevis ražot jaunas. Tas bija dārgs projekts, taču, skatoties no šodienas viedokļa – ļoti precīzs aprites ekonomikas piemērs. Resursi tika atkārtoti izmantoti, samazinot gan materiālu patēriņu, gan enerģijas ieguldījumu.
Mūsdienās mēs šādu risinājumu sauktu par “re-use” būvniecībā – tas samazina slogu videi un dod otro dzīvi jau izlietotiem materiāliem.
Salīdzinājumam: Eifeļa tornis izmanto ap 7300 tonnu tērauda. Centrāltirgū tika otrreiz izmantots ap 2460 tonnām – mazāk, bet princips ir līdzīgs: izmantot to, kas jau ir.
Vēsture dažreiz klusējot rāda ceļu, kuru mēs tikai tagad sākam apzināti izvēlēties.