Bieži dzirdam, ka pāreja uz aprites ekonomiku vai Eiropas Zaļo kursu ir pārāk dārga, pārāk sarežģīta vai vienkārši neērta. Taču retāk mēs uzdodam sev vienkāršu, bet būtisku jautājumu: kādu cenu mēs jau tagad maksājam par pašreizējo pieeju resursu izmantošanai?
1. Fosilo resursu izcelsme un laika horizonts
Nafta, gāze un ogles nav tikai „enerģijas avots” – tās ir organiskās vielas atliekas, ko daba noglabājusi zemes dzīlēs daudzu miljonu gadu laikā. Šie procesi notika:
- Laika periodā no 50 līdz 500 miljoniem gadu,
- Izmantojot milzīgu spiedienu, temperatūru un anaerobos apstākļus.
2. Patēriņa ātrums
Pasaulē šobrīd patērē apmēram:
- 100 miljonus naftas barelu dienā
- Tas ir aptuveni 36,5 miljardi barelu gadā
Ja uzskatām, ka lielākā daļa no šīs naftas veidojusies aptuveni 200 miljonu gadu laikā, tad katru gadu mēs sadedzinām:
1 gads patēriņa = 5,48 miljoni gadi uzkrājumu
(Aprēķins: 200 000 000 gadu / 36,5 miljardi barelu = ~0,0055 gadi uz barelu; 1 gads patēriņa = 36,5 miljardi barelu × 0,0055 gadi = ~200 miljoni gadu enerģijas uzkrājumu)
Tātad ik gadu mēs iztērējam enerģiju, ko daba uzkrājusi vesela ģeoloģiska laikmeta garumā.
3. Ogļskābās gāzes emisijas
Sadedzinot vienu barelu naftas, rodas apmēram 0,43 tonnas CO₂ (tieši no degšanas, neiekļaujot pārstrādi un transportu).
Tātad gadā pasaulē rodas:
36,5 miljardi × 0,43 t = 15,7 miljardi tonnu CO₂ tikai no naftas
Salīdzinājumam:
- Dabiskais oglekļa cikls uz Zemes (meži, okeāni utt.) var absorbēt apmēram 20-25 miljardi tonnu CO₂ gadā, taču šeit ietilpst visi avoti.
- Mūsu faktiskās emisijas (ieskaitot ogles, gāzi, cementu u.c.) pārsniedz 37 miljardus tonnu CO₂ gadā.
Rezultātā emisiju uzkrāšanās gaisā turpinās, pastiprinot klimata izmaiņas.
4. Termodinamika un neatgriezeniskums
Fosilie resursi nav tikai „enerģija” — tie ir augsti koncentrēts enerģijas veids. Kad mēs tos sadedzinām, enerģija pārvēršas siltumā un gāzēs, bet šos resursus nevar otrreiz atgūt bez milzīgām enerģijas investīcijām (tā sauktā entropijas problēma).
Pat ja nākotnē radīsim tehnoloģiju, kas ļauj uzkrāt saules enerģiju tikpat efektīvi, cik to dara nafta, mēs vairs nekad neatgūsim šo dabas doto “enerģijas kredītu”.
5. Civilizācijas loga jēdziens
Planēta Zeme, pēc zinātnieku aplēsēm, varētu būt apdzīvojama vēl aptuveni 1 miljardu gadu, līdz Saule kļūs pārāk karsta. Bet iespēja, ka uz tās pastāv stabila, tehnoloģiski attīstīta civilizācija, nav garantēta.
Ja mēs iztērējam šo fosilās enerģijas logu, bet neveidojam ilgtspējīgu ekonomiku un enerģijas infrastruktūru, tad nākamajām paaudzēm vai potenciālajām nākotnes civilizācijām var vienkārši nepietikt pieejamās enerģijas, lai tās attīstītos.
Secinājums:
Vai mēs tiešām gribam apmainīt šo vienreizējo iespēju pret ātro modi, lētām ierīcēm un automobiļu pārprodukciju?
Ekonomika var atjaunoties, bet izsīkuši resursi — nē. Cilvēce vēl nekad nav dzīvojusi tik bīstami īstermiņa izvēļu režīmā.
Tagad ir īstais brīdis.
Pāreja uz aprites ekonomiku un klimata līdzsvaru nav “alternatīva” – tā ir vienīgā ilgtermiņa iespēja.