Lietojamības kļūda Juglas stacijā – kāpēc svarīgi domāt par pasažieru pieredzi?

Kad Stīvs Džobss atvēra savus pirmos Apple veikalus, viņš vispirms uzbūvēja pilnīgu tā kopiju uzņēmuma teritorijā un pats devās tur iekšā, lai saprastu, kā jutīsies klients. Viņš testēja katru detaļu – no ieejas durvīm līdz apgaismojumam, lai nodrošinātu, ka lietotāja pieredze ir maksimāli ērta un loģiska.

Vai kāds darīja to pašu, nosakot tarifzonu robežu pie Juglas stacijas Rīgā?

Kāpēc šī vieta ir svarīga?

Pēdējos gandrīz divdesmit gadus es pārvietojos ar personīgo transportu, bet jau vairāk nekā pusotru gadu lietoju tikai sabiedrisko transportu, dažkārt to kombinējot ar starppilsētu transportu. Kad biļešu cenas sāka pieaugt, mani ieinteresēja – kur mainās tarifzonas, un kā tas ietekmē cilvēkus?

Es atradu tikai vienu vietu Rīgas robežās, kur tarifzona mainās – Juglas stacija. Tā ir robežpunkts starp Rīgas pilsētas un starppilsētu biļešu sistēmu. No lietojamības viedokļa tas nozīmē tikai vienu: cilvēkiem, kas šeit pārkāpj no viena transporta uz citu, būtu jābūt nodrošinātai ērtai pārsēšanās iespējai.

Bet vai tas tā ir realitātē?

Kā izskatās pārsēšanās Juglas stacijā?

  1. Norāžu trūkums – Pasažierim, kas šeit pirmo reizi izkāpj no vilciena, nav skaidrs, kurp doties, lai sasniegtu tuvāko sabiedriskā transporta pieturu. Nevienas ceļazīmes, neviens norādījums par attālumu līdz pieturai vai aptuveno laiku, kas nepieciešams, lai līdz tai nonāktu.
  2. Sabiedriskā transporta pieturas attālums – Autobusu un trolejbusu pieturas nav ērti pieejamas. Pārsēšanās prasa laiku un orientēšanos nepazīstamā vidē.
  3. Vilcienu ceļu nosaka pēc rūsas uz sliedēm – Nav informācijas, kurā ceļā pienāks vilciens. To var tikai nojaust pēc tā, kur uz sliedēm ir mazāk rūsas. Vai tas ir normāli 21. gadsimtā?
  4. Infrastruktūras nepilnības – Ja pārsēšanās šeit tiek uzskatīta par loģisku, tad kur ir gājēju celiņi, apgaismojums un ērtas piekļuves iespējas? Vai kāds, kas pieņēma lēmumu par šo vietu kā pārsēšanās punktu, pats jebkad šeit ir mēģinājis pārsēsties?

Kā būtu bijis pareizi?

Lai lietojamība un pasažieru ērtība būtu prioritāte, varēja darīt šādi:

  • Pārcelt pārsēšanās staciju tuvāk pilsētas centram, kur pārsēšanās iespējas ir daudz ērtākas un pieejamākas.
  • Nodrošināt sabiedriskā transporta pieturas tuvāk stacijai, lai pārsēšanās būtu dabiska un intuitīva.
  • Izveidot norādes un gājēju celiņus, lai pasažieriem būtu skaidrs, kurp doties un cik laika tas prasīs.

Secinājums

Ja tarifzona mainās noteiktā vietā, tam jābūt ne tikai matemātiski pamatotam, bet arī loģiski sakārtotam no lietotāja viedokļa. Pasažierim pārsēšanās jābūt vienkāršai, ātrai un intuitīvai.

Stīvs Džobss pirms jauna veikala atvēršanas to pats pārbaudīja. Varbūt arī pilsētplānotājiem un transporta sistēmas organizatoriem vajadzētu sekot šim principam?

Leave a Reply