Mēs stāvam uz jaunas izglītības ēras sliekšņa – ēras, kas pilnībā pārdefinēs mūsu izpratni par zināšanām, kompetenci un pašiem mācību pamatiem. Tomēr ir svarīgi nesajaukt izcilos panākumus, ko sasniedza tie, kuri tika izglītoti pirms mākslīgā intelekta laikmeta, ar to, kas mūs sagaida nākotnē. Cilvēki, kas, bieži vien, apveltīti ar tikai vidējām prasmēm, tagad izmanto mākslīgo intelektu, lai pārvarētu savus ierobežojumus un paceltos līdz augstākās klases speciālistu līmenim.
Tomēr tas pats piegājiens, kas izmantots mākslīgā intelekta laikmetā, var dot pavisam citus rezultātus. Tā vietā, lai radītu vispusīgus ekspertus, mēs riskējam izveidot vienkāršus operatorus – AI rīku starpniekus, nevis savas jomas meistarus. Iepriekš sasniedzamais “vidējais” zināšanu līmenis kļūs neaizsniedzams parastajam mācību procesam. Savukārt, kas reiz tika uzskatīts par kompetences virsotni, pārvērtīsies par ģenialitātei pielīdzināmu līmeni, pieejamu tikai tiem, kas spēs izmantot radošumu, kritisko domāšanu un pārvarēt AI ierobežojumus.
Šīs pārmaiņas pieprasa radikālu izglītības pārdomāšanu. Kā mēs varam sagatavot cilvēkus ne tikai AI izmantošanai, bet arī spējai pārspēt tā iespējas? Atbilde uz šo jautājumu var noteikt ne tikai mācīšanās nākotni, bet arī cilvēka potenciāla robežas AI dominētajā pasaulē.